Piede-a-terre*

Projekta stāsts par cilvēka personības līkločiem un mūžīgajiem meklējumiem, tiekšanās pēc harmonijas. Pilsētas vidē, sabiedrībā un steigā cilvēks bieži vien pazaudē pats sevi, iekšējo dialogu. Tāpēc nolēmām radīt māju, kas atbilstu zaļajai domāšanai. Telpu kā garīgo platformu. Turklāt arī pretendēt uz formulējumu: eko dizains vides arhitektūrā.

Pats vienkāršākais un ģeniālākais piemērs mums bija visiem zināmais no katra pašā bērnības, pirmo arhitektonisko veidojumu fenomens - "štābiņš". Sapratu, ka tas ir visu mīklu atminējums.

Dēļu būve, ēka kokā.
Tā bija pašu radīta vieta sarunām, noslēpumiem un arī vieta, kur patverties.

Nolēmām būvēt savu štābiņu uz zemes.
Mans uzstādījums: Vienkāršība formā un saturā.
Māja, kas iekļaujas vidē, darbojas kā vienots organisms.
Sākot ar ūdens ieguvi, bioloģiskās attīrīšanas sistēmām un apkures sistēmām, kas ir ļoti vienkāršas, turklāt pilda visas nepieciešamās funkcijas, kalpo prasīgajam mūsdienu cilvēkam, lielajam bērnam kā garīgā platforma un sadzīvo ar modernajām tehnoloģijām.
Ar savu vienkāršību atbilst sauklim: Nekā lieka.

Ieceri sākām realizēt 2007 gadā, atradu atbilstošu vietu, burvīgā, gadsimtu vecā ošu parka ielokā pamesta bijusī pasta ēka, kas sākotnēji būvēta 1924. gadā pildījusi muižas atpūtas namiņa funkcijas, bet 70 gados daļēji nojaukta un tās vietā uzbūvēta pliekana dīvainas arhitektoniskās konstrukcijas ēka.
Vienīgais asprātīgais ēkas risinājuma moments bija tas, ka pēc ārējā veidola atgādināja putnu būri, tāpēc nolēmu, ka šī būs atbilsoša vieta "štābiņa" idejas realizēšanai. Pasta ēkas funkcija arī likās labi atbilstoša, jo tā ir vieta, kur cilvēki atstāj un saņem vēstules, kuru rakstīšana ir dziļi dvēselisks process.